1917. gadā, aizejot no Daugavgrīvas apcietinātā rajona, krievu karaspēks saspridzināja lielāko daļu krasta bateriju. 1918. gadā un 1919. gada Brīvības cīņās jūras krastu aizsargāja galvenokārt sabiedroto spēki – angļu un fraču flote. 1920. gadā lika pamatus jaunās Latvijas valsts Daugavgrīvas artilērijai.
1920. gadā tika izveidotas Atsevišķā traktoru baterija un divas Krasta baterijas, kuras tika izvietotas “Daugavgrīvas apcietinātajā rajonā” – Mangaļsalā, Daugavgrīvā centrālcietoksnī un Komētfortā. Šīs militārās vienības apvienojot, tika izveidota Daugavgrīvas Artilērija, tās karavīri virsnieki pirmos gadus nodarbojās ar kara seku likvidēšanu. Cietoksnis pēc Pirmā pasaules kara savu militāro nozīmi bija zaudējis, tā telpas un teritoriju izmantoja lielākoties saimnieciskām vajadzībām kā jūras mīnu u.c. noliktavas un remontdarbnīcas. Birzes ielā 4, cara laika virsnieku kluba ēkā, tika ierīkota Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras (no 1938. gada – Kara flote) Mīnu diviziona (līdz 1930. gadam – Aizžogotājtraleru divizions) bāze. Buļļupē pastāvīgi strāvēja traleri Imanta un Viesturs.
20. gadsimta 20. gados tika atjaunots un mainīts apakšzemes telefona sakaru tīkls, ierīkots apgaismošanas tīkls un strarmeši, abos krastos uzlabotas un maskētas krasta fortifikācijas, atjaunotas un celtas kazarmas. Tika radītas jaunas militārās apakšvienības, notika apmācības, attīstījās arī sabiedriskā dzīve – dibināts Artilērijas instruktoru vads, virsnieku instruktoru klubs, Daugavgrīvas artilērijas mednieku pulciņš, karavīri aktīvi nodarbojās ar sportu – kājasbumbu, peldēšanu, tenisu u.c.
30. gados tika izkalti moli, mainīti zemūdens kabeļi. Kareivju vajadzībām tika iegādāti radioaparāti. Karavīriem abos krastos bija iespēja skatīties kino, sākumā mēmo, vēlāk arī skaņu fimas. Tika stādīti simtiem koku gan Mangaļsalā, gan Daugavgrīvā. Komētfortā atrada 1845. gada lielgabalu, ko novietoja jauno mītņu priekšā. 1935. gadā Daugavgrīvas artilērija tika pārdēvēta par Krasta artilērijas pulku.
1925. gadā tika svinēta Daugavgrīvas artilērijas 5 gadu jubileja, parādi pieņēma valsts prezidents Jānis Čakste. Prezidents apmeklēja karavīru izrādi, instruktoru un kareivju klubus. 10 gadu jubilejas svinībās piedalījās valsts prezidents Alberts Kviesis. 15 gadu svinībās (1935.gadā) ieradās kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, armijas komandieris ģenerālis Berķis. 1936. gadā Krasta aizsardzības eskadras jubilejā piedalījās valsts prezidents Kārlis Ulmanis un tolaik jūras kapteinis Teodors Spāde.
Pēc Rībentropa- Molotova pakta noslēgšanas, Latviju 1940. gada jūnijā okupēja Padomju Savienības karaspēks. 1940. gadā Līgo vakarā Krupīšdārzā pulcējās Latvijas kara virsnieki, bet Birzes ielā pie cietokšņa jau stāvēja padomju tanki…
Foto no Bolderājas grupas krājuma.
Krasta artilērijas pulks. Daugavgriva. Rīgā, 1938