Būvdarbu vadītāja Nikolasa Rīdingera paveikto darbu žurnāla veiktie ieraksti no 1683. gada 19. februāra līdz 19. martam liecina, ka cietoksnī mituši 560 vīri (..). Apmēram puse garnizona kareivju pildīja dienesta pienākumus, bet pārējie bija nodarbināti cietokšņa pārbūvē. Tā 26. februārī no 246 kareivjiem 116 stāvēja parastā sardzē vai karoga sardzē, seši bija piekomandēti pulkvedim, 16 bija strēlnieki, divi – fortifikācijas kapteiņa padotībā, viens pildīja reģimenta kvartīrmeistara uzdevumus, bet vēl pāris strādāja pie provianta meistara. Savu darbu veica garīdznieks un bārddzinis, viņiem abiem bija pa palīgam, bet vēl viens vīrs kalpoja baznīcā. Cietoksnim bija arī vārtu slēdzējs. Bez tam trīs kareivji bija klibi, akli vai apsaldētām kājām, viens atradās arestā , 20 – rezervē, bet 65 slimoja vai atpūtās no sardzes. Pārējie 314 vīri bija nodarbināti celtniecībā. 206 vīri (..) strādājuši ar pieciem krāniem, dzenot pāļus pa iezīmētajām bastionu kontūrām. Pārdesmit mežstrādnieki biezoknī cirtuši kokus un no meža vilkuši vai ar zirgiem veduši baļķus uz Buļļupes krastu. Namdari darinājuši ceļamkrānu un ūdensdzirnavu daļas, zāģeri zāģējuši baļķus, gatavojot pāļus un plankas, kā arī ēvelējuši dēļus vai taisījuši pārvietojamus tuvošanās šķēršļus– baļķus ar atzariem jeb t.s. spāņu jātniekus, kalēji strādājuši smēdē, bet divi strādnieki bijuši slimi. Līdzīgi darbi turpinājušies visu mēnesi (..).
Ap 1707. gadu inženieris I.Parmands izgatavojis Cietokšņa apbūves plānu. Tajā iezīmētas un aprakstītas gandrīz 30 ēkas. Lielu apbūves daļu veidoja kazarmas. Paralēli kurtīnei starp bastioniem Dienvidpols un Greizie rati uzbūvētu divstāvu mūra kazarmu sauca Saule, ierindas kareivju kazarmu– Vērsis, bet artilērijas kazarmu– Marss. Cietoksnī tobrīd bija ieroču un munīciju noliktavas, laboratorija atradusies ravelīnā Ziemeļi, hospitālis un garnizona pirts ravelīnā Jūras ērglis, vējdzirnavas bastionā Ziemeļpols, bijusi arī maizes ceptuve un maltuve, provianta pārziņa un maiznieka dzīvoklis, sakņu dārzs.
Kurtīnē starp bastioniem Rīta Zvaigzne un Sietiņš, abpus Rīgas vārtiem, tika izbūvēti kazemāti jeb bumbu drošas kazarmas. Citās kurtīnēs zviedri kazemātus nepaspēja uzcelt.
Kazemātu fasādēm bija vienkāršas taisnstūrainas durvis un logi, kas būtiski atšķiras no tagad cietoksnī redzamā risinājuma. Zviedru kara inženieru zīmētajās ēkās saskatāmas baroka arhitektūras iezīmes. Fasādes uzbūvēs ievērota simetrija, ritmiski izvietoti logi un durvis, artilērijas kazarmas gari izstiepto fasādi galos noslēdz rizalīts. Ārējās kāpnes rotātas ar virpotiem balustriem margās, jumtgalēs novietotās dekoratīvas vāzes vai bumbas iecerētas kā ieroču noliktavas centrālais akcents.
Neimindes cietokšņa plašajos pārbūves darbos piedalījās Rīgas būvnieki, piemēram, Hinrihs Henike 1681. gadā veicis mūrēšanas darbus Neimindes ūdenskapteiņa dzīvoklī, kalējs Albrehts Kohs 1704. gadā gatavoja durvju un logu apkalumus, atslēgas komandanta dzīvoklim, kazarmām, jaunajai laboratorijai un vārtiem, Rīgas namdaris Hanss Krūze cietoksnī strādāja 1709. gadā.
Avoti
Ieva Ose. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007.
Attēls
Artilērijas noliktavas plāns un fasāde pildrežģa konstrukcijā [Ap 1707.gadu]. Parakstījis Georgs Palmštruks. StKA, SFP, Neumünde Nr.21
Neimindes cietokšņa kazemāti kurtīnē starp bastioniem Rīta zvaigzne un Sietiņš. Zīmējis feldmaršals un ģenerālgubernators Ēriks Dālbergs 1699. gadā. StKA, SFP, Neumünde Nr.10